Vēlaties, lai jūsu ERP projekts gūtu panākumus? Izmantojiet MoSCoW metodoloģiju!
Tie ir divi būtiski elementi, kas ir raksturīgi neveiksmīgiem ERP projektiem. Pirmā bieži sastopamā kļūda ir vēlme vienlaikus mainīt pārāk daudz. Otra kļūda ir pieļaut vecos ieradumus un praksi jaunajā vidē. Izklausās pazīstami, vai ne? Ja esat atbildīgs par gaidāmās migrācijas uz jaunu versiju vai pilnīgi jauna risinājuma ieviešanas panākumiem, varētu būt vērtīgi apsvērt MoSCoW metodoloģiju. Šis rīks palīdz ierobežot projekta posmu tvērumu, vienlaikus novēršot novecojušās prakses un procesu integrēšanu jaunajā sistēmā.
Organizācijas visā pasaulē cīnās ar galalietotājiem, kuri vēlas daudz vairāk funkcionalitātes, nekā viņi spēj pārvaldīt. Turklāt viņi mēdz pārvērtēt savas iespējas pieejamā laika, koncentrēšanās, prasmju, neatlaidības un motivācijas ziņā.
Tikpat būtisks veiksmes faktors ir veco procesu un ieradumu migrācija no vecās uz jauno sistēmu tikai tāpēc, ka “mēs vienmēr esam to darījuši tā”. Šis aspekts ir īpaši neefektīvs gadījumos, kad organizācijas ir spiestas pārveidot savu uzņēmējdarbību, lai saglabātu tās aktualitāti.
MoSCoW metodoloģija ir vienkāršs, bet efektīvs rīks, kas var palīdzēt novērst šo kļūdu rašanos, ņemot vērā jaunā risinājuma prasības. Vārdā MoSCoW svarīgākie ir 4 līdzskaņi:
- M apzīmē Must – tas ir kaut kas obligāts. Tas attiecas uz funkcionalitāti, kas ir obligāti nepieciešama, lai varētu strādāt ar jauno versiju vai risinājumu. Kompromisi nav iespējami!
- S apzīmē Should jeb “vajadzētu”. Šeit mēs runājam par svarīgu funkcionalitāti, taču tā ir nedaudz mazāk svarīga nekā pirmajā gadījumā.
- C apzīmē Could jeb “varētu”. Šī ir tā dēvēto “būtu labi, ja būtu” funkciju kategorija.
- Un visbeidzot, W nozīmē Won’t jeb “nebūs”. Tā ir pašreizējās sistēmas funkcionalitāte, kuru nevēlaties redzēt jaunajā sistēmā.
Šī rīka stiprā puse ir izpratne, ka panākumi sākas ar skaidras izvēles izdarīšanu, ko ideālā gadījumā atbalsta vadība. Tā būtu laba ideja – aicināt visus departamentus sadalīt savas vēlmes šajās 4 kategorijās. Var būt noderīgi izveidot dažus ierobežojumus katrai kategorijai attiecībā uz vēlmju skaitu vai vērtību, lai nepieļautu, ka kolēģi visu ieliek “Must” grozā. Visām prasībām, kas netiek iekļautas šajā posmā, tiek dota jauna iespēja, definējot nākamo projekta posmu. Protams, atkal, pamatojoties uz MoSCoW metodi.
Svarīgi ir koncentrēties uz pēdējo kategoriju – “nebūs”. Šeit ir lietderīgi iekļaut sūdzību administrēšanu un klientu apmierinātības aptaujas. Galu galā šis saturs vislabāk norāda, kur, pēc jūsu klientu domām, būtu jāveic uzlabojumi.
Organizācijām, kas izmanto MoSCoW principus, ir ievērojami lielākas iespējas veiksmīgi pabeigt projektus. Tad kādēļ turpināt gaidīt?
