Pandēmijas inovācijas mazumtirdzniecībā – vai Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm?
Šis gads ir sācies jaunu un pavisam negaidītu izaicinājumu zīmē. Vispasaules pandēmija ir būtiski ietekmējusi teju visas nozares, tostarp ļoti nozīmīgi arī mazumtirgotājus – vēl neredzētos tempos attīstās e-komercija un tiek meklēti arvien jauni tehnoloģiskie risinājumi, kā padarīt pakalpojumus ērtākus, ātrākus un drošākus. Tāpat, līdz ar šī brīža visaptverošajiem ierobežojumiem, būtiski mainās arī patērētāju uzvedība un vajadzības – kā vēl nekad agrāk, cilvēki meklē veidus, kā izdevīgi iepirkties tiešsaistē. Kamēr Lietuvā un Igaunijā kā efektīvu risinājumu jau sevi ir pierādījusi jauna pieeja preču saņemšanai – pārtikomāti, kas būtiski atslogo mazumtirgotāju ikdienas darbību, tikmēr Latvijā ar jaunu risinājumu ieviešanu neiet tik raiti. Kāda ir situācija mazumtirdzniecības sektorā un kādus jaunumus mēs varētu gaidīt tuvākā nākotnē?
Apdomīgi pircēji iepērkas retāk
Vīrusa izplatība un ar to saistītie drošības pasākumi pavisam īsā laika posmā jau ir spējuši mainīt ne tikai tirgotāju darba procesus, bet arī patērētāju ieradumus. Visspilgtāk ievērojami jaunie ikdienas paradumi – ja kādreiz iedzīvotāji mēdza regulāri “ieskriet” veikalā pēc kādas trūkstošas lietas, tad šobrīd ir redzams, ka cilvēki ļoti nopietni uztver distancēšanās nozīmību. Saskaņā ar StrongPoint datiem, lielākoties iedzīvotāji dodas uz veikalu retāk, bet iegādājas krietni vairāk preču. Tāpat uzvedība veikalā liecina, ka cilvēki ir atbildīgi un apzinīgi ievēro drošības pasākumus, piemēram, pašapkalpošanās risinājumu izmantošanas biežums ir pieaudzis par 2-3 reizēm. Lai arī uz veikaliem cilvēki ārkārtas laikā dodas retāk, ir palielinājies iepirkumu groza lielums. Tas parāda pircēju atbildības sajūtu – iedzīvotāji cenšas mazāk iziet ārpus mājām un veikt pirkumus ilgākam laika posmam.
Reaģējot uz pašapkalpošanās kasu nozīmes pieaugumu, mērķtiecīgi tiek strādāts pie arvien jauniem tehnoloģiju risinājumiem. Piemēram, tuvākajos mēnešos tirgotājiem Baltijā tiks piedāvāts jauns rīks, kuru izmantot pašapkalpošanās kasēs – nulles pieskāriena modelis – risinājums, kuru izmantojot, vairs nebūs nepieciešams aiztikt skārienjūtīgo ekrānu. Maksājums tiktu veikts ar pēdas palīdzību, nospiežot attiecīgu pogu, kas izvietota uz grīdas. Savukārt augļus un dārzeņus identificētu ar videokameras palīdzību, tādejādi izvairoties no nepieciešamības manuāli pārskatīt produktu katalogu.
Vēl nepieredzēts e-komercijas uzplaukums
Vēl vairāk kā fiziskajos veikalos, pārmaiņas vērojamas tieši e-vidē. Līdz šim uzņēmēji Latvijā pakāpeniski izvēlējās papildināt savu biznesa portfeli ar e-komercijas risinājumiem – papildu darbība e-vidē dažkārt tika plānota pat vairākus gadus. Šobrīd tiek piedzīvots milzīgs uzrāviens – lielā pieprasījuma dēļ, e-risinājumi mēdz tapt pat dažu dienu laikā, tādejādi kopumā e-komercijas apjoms Baltijas tirgos ir pieaudzis 3 un pat vairāk reizes.
Īpaši izteikti ir mainījušās prioritārās produktu un pakalpojumu grupas, kuras iedzīvotāji patērē e-vidē. Ja pirms vīrusa izplatības internetā piedāvājumu un pieprasījumu galvenokārt veidoja preces mājai, izklaidei, apģērbs un apavi, tad tagad primāri piedāvā pārtikas preces, izklaides un izglītošanās iespējas, kā arī sadzīves ķīmiju un medicīnas preces. Ņemot vērā šī brīža krīzes situāciju un e-vides fleksibilitāti, iedzīvotāji attiecībā uz iepirkšanos veido jaunus ikdienas ieradumus, kas visticamāk saglabāsies arī pēc ārkārtas stāvokļa beigām. Sekojot līdzi notikumu attīstībai, varam būt diezgan droši, ka e-komercijas uzplaukums ir tikai tās sākumposmā.
Ko tirgotājiem mācīties no kaimiņiem?
Līdz ar straujo pieprasījuma pieaugumu, tirgotājiem būtiski jāpalielina pasūtījumu komplektēšanas un loģistikas iespējas, kas uzliek papildu slodzi jau tā nestandarta situācijā. Piemēram, Lietuva un Igaunija, saprotot lielo pieprasījumu un to, ka preču piegāde uz pilnīgi visām mājām nav iespējama, jau ir spērušas soli tālāk un ieviesušas jaunu pieeju pārtikas preču saņemšanai. Kaimiņvalstis veiksmīgi ir ieviesušas pārtikomātus – tie darbojas līdzīgi kā jau Latvijā zināmie pakomāti. Klients veic pasūtījumu, veikala darbinieks komplektē grozu un preces tiek ieliktas speciāli paredzētajā automātā – tas tiek ziņots klientam un viņš var sev ērtā brīdī izņemt pasūtījumu. Šāda sistēma ļauj gan atslogot piegādes resursus, gan klientiem izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem, pēc iespējas drošāk saņemot sev nepieciešamo.
Attīstot ērtākas iepirkšanās iespējas, pērnajā gadā vienā no mazumtirgotāju veikalu ķēdēm tika ieviests Eiropā jau plaši izmantots, bet Latvijā vēl tobrīd neesošs risinājums – pašapkalpošanās skeneri. Šāda tehnoloģija ļauj pircējam būtiski ietaupīt laiku – izvēlētos pirkumus, uzreiz tiek noskanēts produkts, tādejādi iepirkšanās beigās pie specializētas kases pirkumi vairs nav jāskenē un atliek veikt apmaksu. Lai arī pagaidām šādi skaneri ir pieejami dažos veikalos, vērojot pircēju augošo interesi citviet, paredzams, ka arī Latvijā šis risinājums būs pieejams arvien plašāk.
Var novērot, ka pandēmija jau ir ieviesusi virkni pārmaiņu mūsu ikdienā un nav ne mazāko šaubu, ka izmaiņas, tostarp tehnoloģiskā attīstība, tikai paātrināsies. Jāņem gan vērā, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana ir veiksmīga tikai tad, ja tirgotāji saredz priekšrocības un ir gatavi tajā ieguldīt, savukārt iedzīvotāji nebaidās izmēģināt jaunus risinājumus un tos ieviest kā ikdienas paradumus. Šobrīd Latvijā jau ir labas iestrādes tehnoloģiju ieviešanā, bet pavisam noteikti ne tik tālā nākotnē pircējus sagaidīs vēl ērtāki, ātrāki un drošāki risinājumi, apmierinot pat prasīgākā pircēja vajadzības.