Mazumtirgotāju peļņa no tabakas izstrādājumu tirdzniecības samazināsies, ja netiks veikti sagatavošanās pasākumi
2012. gada nogalē Austrālijā tika pieņemts likums par standartizētu cigarešu iepakojumu. 2017. gadā šādu likumu pieņēma arī Francija, kas kļuva par pirmo valsti Eiropā, kur stājās spēkā šāds regulējums. Kādas izmaiņas notikušas pēc šo likumu pieņemšanas? Austrālijā palielinājās nelikumīgās tirdzniecības jeb melnā tirgus apmēri, un Francijā tabakas izstrādājumu tirdzniecības apjomi samazinājās par 8%. To, ka sekas abās šajās valstīs nebija pozitīvas, noteica vairāki faktori, tostarp fakts, ka vietējie mazumtirgotāji nebija gatavi attiecīgajām pārmaiņām. 2016. gadā Eiropas Komisija pieņēma direktīvu, kas paredz, ka visām ES dalībvalstīm savos tiesību aktos ir jāpārņem nosacījumi par standartizētu cigarešu iepakojumu. Latvija 2018. gadā ir iesniegusi Eiropas Komisijai apstiprināšanai likumprojektu par standartizētu cigarešu iepakojumu. Tā kā likumprojekts joprojām tiek apspriests, mazumtirgotājiem Latvijā vajadzētu iepazīties ar iespējamajām izmaiņām un pienācīgi tām sagatavoties.
Ja attiecīgais likums tiks pieņemts, tabakas uzņēmumiem būs jāpiegādā mazumtirgotājiem cigaretes standartizētā iepakojumā. Savukārt mazumtirgotājiem būs aizliegts atklāti izvietot cigarešu paciņas pie kases vai vispār jebkur, kur tās būtu pircējiem redzamas. Šis aizliegums gan neattieksies uz specializētajiem tabakas veikaliem, starptautiskajiem kuģiem, ostām un lidostām. Mazumtirgotāji, kas noteiktajā termiņā nepiemērosies šīm regulējuma izmaiņām, zaudēs tabakas izstrādājumu tirdzniecības atļauju.
Citu valstu pieredze rāda, ka pieņemot stingrāku regulējumu, mazumtirgotājiem nākas tikt galā ar sarežģītiem izaicinājumiem, lai pielāgotos un nodrošinātu attiecīgajām izmaiņām atbilstošu tirdzniecības procesu. Tā kā tabakas izstrādājumu pārdošana kļūst aizvien sarežģītāka, bieži vien tas nozīmē arī peļņas samazināšanos. Mainās arī patērētāju paradumi – smēķētāji pāriet uz lētākām cigaretēm. Un galu galā uz legālo mazumtirgotāju rēķina palielinās tirdzniecības apjomi neregulētajā tirgū. Piemēram, Austrālijā melnajā tirgū pārdoto cigarešu apjoms palielinājās par 30%. Lai arī ar ēnu ekonomikas ierobežošana ir valdības uzdevums, arī mazumtirgotāji var sagatavoties gaidāmajiem izaicinājumiem.
Pirmkārt – mazumtirgotājiem būs jāatrod piemērota vieta tabakas izstrādājumu izvietošanai. Latvijas valdība grasās pieprasīt, lai cigaretes tirdzniecības vietās nebūtu izvietotas redzamā vietā. Ja šāda likuma norma stāsies spēkā, pircēji vairs tik vienkārši nevarēs atrast savas iecienītās preces, tāpēc tirgotājiem būs jāpacenšas, lai pircējiem atvieglotu šo procesu.
Otrkārt, mazumtirgotājiem var nākties risināt ar pašu pārdošanas procesu saistītus jautājumus, piemēram, kā novērst garāku rindu veidošanos un citus jautājumus. Valstīs, kur spēkā ir normatīvie akti, kas nosaka standartizētu cigarešu iepakojumu, ir ierasts, ka pārdevējam nākas nopūlēties, lai atrastu īstās markas cigarešu paciņu, jo visas paciņas izskatās vienādi, kā rezultātā pārdošanas process aizņem vairāk laika. Tiek tērēts gan pārdevēja, gan pircēja laiks un tas rada stresu. Lai netērētu laiku, pārdošanas procesu ir nepieciešams optimizēt.
Valstīs, kur spēkā ir normatīvie akti, kas nosaka, ka cigarešu iepakojumam ir jābūt standartizētam, mazumtirgotāji šo problēmu risina, automatizējot tabakas tirdzniecības procesus. Daži tirdzniecības tehnoloģiju uzņēmumi jau piedāvā risinājumus, kā saistībā ar gaidāmajām izmaiņām tabakas tirdzniecības regulējumā nodrošināt prasībām atbilstošu šo preču tirdzniecību. Efektīvs un attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem vienkārši pielāgojams risinājums ir, piemēram, automatizētās preču izsniegšanas iekārtas.
Pirmkārt, šajās iekārtās ievietotie tabakas izstrādājumi nav redzami, tāpēc tirgotājiem vairs nav jāuztraucas par izvietošanu. Otrkārt, šīs iekārtas ir aprīkotas ar pircējiem vienkārši lietojamu saskarni, ar kuras palīdzību pircēji paši var izvēlēties nepieciešamo preci, novēršot iespējamību, ka pārdevējs izsniedz pircējam nepareizās markas cigarešu paciņu. Treškārt, iekārtas “brīdina” par konkrētu preču krājumu samazināšanos, kas ļauj savlaicīgi nodrošināt krājumu atjaunošanu. Visbeidzot, uzstādot šīs iekārtas, vai nu pie pašapkalpošanās kasēm, vai arī novietojot tās atsevišķi kā informatīvos kioskus, ir iespējams izvairīties no garām rindām.
Varam secināt, ka ES pieņemtā direktīva vienādi ietekmēs gan tabakas izstrādājumu ražotājus, gan mazumtirgotājus. Ja mazumtirgotāji nebūs gatavi šīm pārmaiņām viņi var gaidīt ievērojamu peļņas samazināšanos un sarežģītāku pārdošanas procesu. Skatoties šādā perspektīvā, visticamāk, ka daudzi mazumtirgotāji izvēlēsies par labu automatizācijai, kas cels efektivitāti, un, iespējams, ka tā ir arī nenovēršama nākotne tirdzniecībā.