Pāriet uz saturu

Kā uzlabot Latvijas mazumtirdzniecības digitālo konkurētspēju?

Publicēts : 30. July 2020

Šī gada jūnija sākumā Eiropas Komisija publiskoja 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultātus. Latvija atrodas zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ierindojoties 18. pozīcijā, kamēr kaimiņi igauņi jau ir top 10 valstu vidū (7. vietā) un lietuvieši 14. vietā. Dati ir likumsakarīgi, ja paskatāmies uz Baltijas valstīm no mazumtirdzniecības un inovāciju viedokļa – kamēr vairākas idejas tiek ieviestas un jau tiek pielietotas Igaunijā, Latvija vēl tikai domā.

Igauņi soli priekšā pat Britiem digitālajā konkurētspējā*

Igaunijas iepirkšanās centrs Keila Tarbijate Ühistu jau gadu izmanto mākslīgā intelekta vecuma kontroles un atpazīšanas sistēmu precēm, kurām nepieciešama vecuma pārbaude. Pircēju vecumu nosaka StrongPoint izstrādātā pieeja, kuras programmatūru attīstīja britu eksperti no uzņēmuma Yoti. Pakalpojums ir pieejams pašapkalpošanās kasēs, līdz ar to nav nepieciešams gaidīt apstiprinājumu no pārdevēja un pirkums tiek izdarīts ātrāk un ērtāk. Pēc Keila centra aplēsēm, šādu pirkumu veidu izmanto apmēram puse no visiem pircējiem, kuri iegādājas produktus ar vecuma ierobežojumu.

Igaunija ir pirmā valsts visā Eiropas Savienībā, kurā tika izmantota automātiskā vecuma noteikšanas sistēma. Jāmin gan, ka, piemēram, Lielbritānijā jau 2018. gadā tika uzsākts vecuma noteikšanas automatizēšanas pilotprojekts, tomēr līdz šim neviens no lielākajiem tirdzniecības uzņēmumiem nav sistēmu ieviesis pilnībā. Dažas mazākās tirdzniecības vietas gan vecuma verifikācijas tehnoloģijas ir adaptējušas, bet progress ir lēns. Tas var tikt skaidrots ar britu konservatīvo pieeju jaunajām tehnoloģijām.

Latvijas paradokss

Veselīga apetīte pēc jaunajām tehnoloģijām un sabiedrības gatavība tās adaptēt samērā ātri, ir galvenie iemesli Igaunijas veiksmīgajiem DESI rezultātiem – salīdzinot ar 2019. gadu, kaimiņi pakāpušies par vienu vietu augstāk, ieņemot 7. vietu. Savukārt Lietuvas gadījumā jaunās tehnoloģijas arī tiek ieviestas diezgan ātri, taču lietotāji ir rezervētāki, un tiem ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajām tehnoloģijām un sāktu tās izmantot ikdienā. Līdz ar to Lietuva DESI topā saglabā 14. vietu gan pagājušajā gadā, gan šogad.

Attiecībā uz Latviju, mēs varam novērot paradoksu – inovācijas un jaunās tehnoloģijas tiek ieviestas vēlāk, bet patērētāji tās izmanto intensīvāk un adaptācijas periods ir īsāks. Tātad, Latvijas patērētājs ir gatavs un vēlas izmantot visas iespējas, ko sniedz modernās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecības uzņēmumi var šo tendenci izmantot savā labā un, domājot par uzņēmumu attīstību, prioritizēt digitālo virzienu.

Piemēram, vecuma atpazīšanas tehnoloģijas piemērošana viena veikala pašapkalpošanās kasēs varētu maksāt no 250 līdz 1500 eiro gadā – saskaņā ar veikala specifiku, kas lielākām tirdzniecības ķēdēm būtu izdevīgs ieguldījums gan šodien, gan nākotnē.

Tehnoloģiju ieguvumi

Jaunāko tehnoloģiju ātrāka adaptēšana mazumtirdzniecībā ne tikai palīdzētu uzlabot DESI rādītājus, bet arī pozitīvi ietekmētu darbaspēka resursu izmantošanu. Jau tagad vecuma noteikšanas tehnoloģiju atzinīgi novērtējuši paši veikala darbinieki, kuriem vairs nav jāizvērtē pircēju vecums un jālūdz uzrādīt vecuma apliecinošs dokuments. Tā rezultātā klientu apkalpošanas process kļūst ātrāks, darbinieki piedzīvo mazāk stresa, un kasēs ir mazāk rindu.

Kā nākamo ieguvumu noteikti ir jāmin veselības risku mazināšanu saistībā ar Korona vīrusa izplatību, jo tiek mazināts cilvēciskais kontakts. Jaunā sistēma izmanto sejas atpazīšanas algoritmus, lai apstiprinātu pircēju vecumu.  Iegūtie dati netiek uzglabāti vai ierakstīti, līdz ar to pircējiem nav jāsatraucas par datu un to apstrādes drošību. Kā arī, protams, risinājuma izstrādātāji ievēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

Latvijas uzņēmumi ieinteresēti mākslīgā intelekta tehnoloģijās

Ir skaidrs, ka mazumtirdzniecībā arvien vairāk procesu neizbēgami tiks automatizēti – jautājums ir, kuri tirgotāji būs drosmīgāki un atvērtāki jauninājumiem. Jau šobrīd ir manāma interese par mākslīgā intelekta vecuma kontroles un atpazīšanas sistēmu ir gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Skandināvijas tirgos, jo tie, tāpat kā Igaunija, aizliedz tabakas izstrādājumu atklātu demonstrēšanu kasē. Šajos apstākļos automātisks vecuma pārbaudes risinājums var būt īpaši efektīvs.

 

*Pēc DESI 2020.gada rādītājiem, Igaunija – 7. vietā, Lielbritānija – 8.vietā. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/api/files/document/print/lv/ip_20_1025/IP_20_1025_LV.pdf

 

delfi.lv